Personīgās finanses – 5 alternatīvas idejas labam sākumam

Es gribu neuztraukties par naudu. Arī mana draudzene Ilze, arī mans vīrs un tante. Arī tu gribi. Katrs trešais cilvēks Latvijā līdz 40 gadiem uztraucas par cenu pieaugumu un taupīšanas iespējām. Pēc 40 gadu sliekšņa cilvēku, kas uztraucas par naudu, jau ir krietni vairāk. Arī tu?

Ar ko sākt? Varbūt esi jau ko pamēģinājis, bet nav laika-nesanāk-negribu-nevaru?

Dalos ar dažām manām idejām personīgā budžeta sakārtošanai. Universālu padomu nebūs - zini, ka katram ir savs, atšķirīgs ceļš uz sakārtotu personīgo budžetu.

1. Mērķi, sapņi, pensija. Ko tu gribi?

Kādēļ tev vajag sakārtotas personīgās finanses? Vai tev ir mērķis – kā dzīvokļa vai mājas iegāde un tu vēlies sakrāt pirmajai iemaksai? Varbūt tu vēlies tādus ienākumus, lai varētu paņemt automašīnas līzingu?

Katram savs un ir ok, ja mērķa nav.

Jo varbūt ir sapnis.

Piedzīvot brīdi, kad vari nopirkt lidmašīnas biļetes brīvdienām tad, kad tu to gribi, nevis kad vari atļauties. Vai atmaksāt visus kredītus, nebūt nevienam parādā un būt brīvam.

Varbūt tev ir vēlmes par bērnu izglītību ārzemēs, lielu pensiju un nākotnes kapitālu.

Iespējams, tev sapņa nav, bet vienkārši šausmina tukšums kontā pirms algas.

Saki sev, ko tu gribi darīt ar savu naudu.

2. Lielā bilde vai kontrolfrīks. Kā tu gribi?

Man patīk Excel, bet besī uzskaitīt katru izdevumu pozīciju. Es nevaru sevi motivēt saskaitīt savus izdevumus biežāk kā reizi divos mēnešos.

Vai tev pietiek ar to, ka principā zini, kas notiek ar tavu naudu vai arī tu kārtīgi izseko un analizē savus tēriņus?

Cik laika tu esi gatavs veltīt savam budžetam? Reizi gadā, mēnesī, katru nedēļu? Pirms VID deklarācijas iesniegšanas?

Kā sekot saviem ieņēmumiem un izdevumiem – čeki kurpju kastē, aploksnes vai konti dažādiem mērķiem, klade, izklājlapas vai budžeta aplikācijas – ir pilnīgi tavas gaumes lieta.

Der tas, kas der tev vislabāk.

Svarīgi ir kā tu gribi un kā tu reāli darīsi, bez pārmērīgas piepūles.

3. Tavas naudas zagļi. Ko tev nevajag?

Man šad tad paslīd kāja uz Viršu kafiju, jauniem auskariem tirdziņā, grāmatu, kaut mājās gaida nelasītas piecas. Tas viss ir ok. Tā ir dzīve, kas rada prieku. Malači ir tie, kam izdodas strikti noturēties bez tērēšanās.

Tavas naudas zagļi dzīvo aplikāciju abonementos. Piemēram, piemirsies atslēgt pirms beidzas bezmaksas izmēģinājuma periods. Kāds neiedomājas pārskatīt plānu un ģimenes plāna vietā trīs cilvēku ģimene maksā katrs par savu abonementu.

Cik straumēšanas pakalpojumus, par kuriem maksā, tu reāli izmanto?

Pilnīgi nemanot nauda izkūp arī banku komisijās, dažu dienu nokavētu kredītu soda naudās, A zonas parkingos, neaizejot uz sporta klubu un pirktā ūdens pudelēs.

Izvērtē, kurus tēriņus tev vairs nevajag un uzreiz nolem, ko iesāksi ar ietaupīto naudu.

4. Kredīti un tomāti. Kā nepārmaksāt?

Dzīvošana bez saistībām dod lielu brīvības sajūtu. Dzīvošana ar saistībām disciplinē. Pārāk liels kredītu slogs nomāc un neļauj pieņemt drosmīgus lēmumus. Ideālā pasaulē aizdevumi sastāda ne vairāk kā 20% no taviem ieņēmumiem.

Vai tev tiešām vajag 2 kredītkartes? Cik tavās mājās ir nomaksas ierīces?

Aizdevumi ir kā tomāti tirgū – jo sulīgāki un sarkanāki un kaudzītes augšā, jo, ticami, dārgāki. Patēriņa kredīts, telefona nomaksa vai kredītkartes limits, arī ātrie aizdevumi procentos tev izmaksās visvairāk.

Izvēlies pareizo kredīta veidu - piemēram, nepārmaksā kredīta procentus, ņemot patēriņa kredītu, lai nosegtu pietrūkstošo summu par nekustamā īpašuma iegādi, lētāks un piemērotāks būs hipotekārais kredīts.

Kredītus vari arī pārkreditēt vai apvienot, ja cita banka vai aizdevējs piedāvā izdevīgākus noteikumus. Tādā gadījumā gan ir jādraudzējas ar Excel, lai aprēķinātu, vai pārkreditācija vai kredītu apvienošana ir izdevīga un tava laika un pūļu vērta, kā arī rūpīgi jāizlasa kredītlīguma noteikumus.

5. Ienākumi un drošības spilvens. Kurš to nezina?

That’s easy – tērē mazāk kā nopelni un viss būs labi! Tiešām? Nē, ne visiem un ne vienmēr. Atšķirībā no manas draudzenes Zanes, man nepietiek pacietības un prasmes uzšūt svārkus. Arī finanšu pratība jeb prasme rīkoties ar naudu katram ir atšķirīga. Un tas ir ok. Var iemācīties.

Es zinu, cik es nopelnu. Arī tu un tavi draugi zina. Arī pieskaitīt bērnu naudas, pabalstus, īres ieņēmumus mēs visi protam.

Vai tu esi izvērtējis visas savas iespējas nopelnīt? Vai tev ir ideja kā likt naudai strādāt tavā labā, kamēr tev to nevajag iztērēt?

Varbūt ir nemierīga sajūta, ka kaut kur vajadzētu investēt, jo visi jau tā dara, tikai tu nezini ko un kur, un vai tas vispār ir droši?

Sāc ar uzkrājumu sirdsmieram. Cik? Katram savs. Mans drošības spilvens ir sešu mēnešu izdevumiem. Tikai tad ieguldījumi. Un arī drošības spilvenam jāstrādā tavā labā – kaut vai bankas depozītā uz vienu vai trīs mēnešiem.

Katram savu finanšu kouču?

Ja iedomājies savas dzīves labākos notikumus, cik daudz ir tādu, kur nauda nav bijusi nemaz necik svarīga? Nauda gandrīz vienmēr ir klātesoša, vai ne?

Cik forši, kad dzīves svarīgajos brīžos nav ārkārtīgi jāuztraucas par naudu.

Es palīdzu praktiski un konkrēti sakārtot tavu ikdienas budžetu tev derīgā veidā un atbalstu tevi, kamēr tu reāli ievies labus plānošanas, tērēšanas un investēšanas paradumus.